Pāriet uz galveno saturu
Enlargement and Eastern Neighbourhood
  • Raksts par jaunumiem
  • 2024. gada 30. oktobris
  • Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts
  • Lasīšanas ilgums: 10 min

Komisija pieņem 2024. gada paplašināšanās dokumentu kopumu

Šodien Eiropas Komisija pieņēma ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu, kurā sniegts detalizēts novērtējums par Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Gruzijas, Moldovas Republikas, Ukrainas un Turcijas stāvokli un virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Šiem novērtējumiem ir pievienoti ieteikumi un norādījumi par reformu prioritātēm.

Paplašināšanās ir vēsturiska iespēja gan valstīm, kas pievienojas, gan pašreizējām dalībvalstīm un ES kopumā. Lielākai un spēcīgākai Savienībai ir būtiskas sociālekonomiskās, politiskās un drošības priekšrocības.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Saspringtais ģeopolitiskais konteksts vairāk nekā jebkad agrāk liek pabeigt mūsu kontinenta atkalapvienošanos saskaņā ar tādām pašām demokrātijas un tiesiskuma vērtībām. Pēdējo gadu laikā mēs jau esam spēruši lielus soļus ceļā uz jaunu dalībvalstu integrāciju. Un paplašināšanās arī turpmāk būs jaunās Komisijas galvenā prioritāte.”

Paplašināšanās process joprojām ir balstīts uz nopelniem un atkarīgs no katra partnera sasniegtā objektīvā progresa. Tam nepieciešama apņēmība īstenot neatgriezeniskas reformas visās ES tiesību jomās, īpašu uzmanību pievēršot paplašināšanās procesa pamatjautājumiem. Demokrātija, tiesiskums un pamatvērtības arī turpmāk būs ES paplašināšanās politikas stūrakmeņi. Dalība ES joprojām ir stratēģiska izvēle.

Paplašināšanās process 2023. un 2024. gadā guva jaunu impulsu. 2024. gada 15. oktobrī tika atvērta pamatjautājumu kopa ar Albāniju. Pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu tika sāktas pirmajās starpvaldību konferencēs 2024. gada jūnijā. Tā kā Melnkalne ir izpildījusi starpposma kritērijus attiecībā uz tiesiskuma sadaļām, tā gatavojas provizoriski slēgt turpmākās sarunu sadaļas. Eiropadome 2024. gada martā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu. Skrīninga process ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju tika pabeigts 2023. gada beigās.

Starpvaldību konference 2024. gada jūnijā apstiprināja, ka Melnkalne kopumā ir izpildījusi starpposma kritērijus attiecībā uz tiesiskuma 23. un 24. sadaļu, sniedzot iespēju turpināt provizoriski slēgt citas sadaļas, ja ir izpildīti attiecīgi nosacījumi. Tiesiskuma un tiesu varas jomā ir jāpanāk turpmāks progress.

Komisija atkārtoti pauž viedokli, ka Serbija ir izpildījusi kritērijus, lai atvērtu 3. kopu (“Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme”). Paredzams, ka nākamajā gadā Serbija paātrinās darbu pie to reformu īstenošanas visās jomās, kas saistītas ar pievienošanos ES, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskuma starpposma kritērijiem, kā arī nodrošinās patiesi labvēlīgu vidi pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem, pieliekot ticamus centienus, lai izbeigtu dezinformāciju un ārvalstu īstenotu manipulāciju ar informāciju.

Attiecībā uz Albāniju Komisija atzinīgi vērtē sarunu sākšanu par pamatjautājumu kopu otrajā starpvaldību konferencē, kas notika 2024. gada 15. oktobrī. Iestādēm ir ļoti svarīgi vēl vairāk pastiprināt uz ES vērsto reformu tempu, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, pienācīgiem rezultātiem tiesībaizsardzības jomā, korupcijas un organizētās noziedzības efektīvu apkarošanu un pamattiesību veicināšanu, tostarp mediju brīvības, īpašumtiesību un minoritāšu tiesību veicināšanu.

Ziemeļmaķedonijai ir jāturpina īstenot ar ES saistītās reformas, proti, pamatjautājumu kopas ietvaros, jo īpaši tiesu varas jomā un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Ir jāstiprina uzticēšanās justīcijas sistēmai. Visu sešu ES acquis kopu skrīninga sesijas tika pabeigtas 2023. gada decembrī.

Bosnija un Hercegovina ir uzrādījusi konkrētus rezultātus, tostarp attiecībā uz migrācijas pārvaldību, pilnīgu saskaņošanu ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī pieņēmusi tiesību aktus par tiesu varas integritāti un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un interešu konfliktu novēršanu. Eiropadome 2024. gada martā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu. Komisija gatavo sarunu programmu, lai Padome to varētu pieņemt, kad būs paveikti visi attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas 2022. gada oktobra ieteikumā.

Kosova pieteikumu dalībai ES iesniedza 2022. gada decembrī. Komisija joprojām ir gatava sagatavot atzinumu par Kosovas dalības pieteikumu, tiklīdz Padome to lūgs. Tika panākts progress cīņā pret organizēto noziedzību, un uzņēmējdarbības vide uzlabojās. Vīzu režīma liberalizācija attiecībā uz Kosovu stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Kosovai jāpalielina centieni stiprināt tiesiskumu un publisko pārvaldi un aizsargāt vārda brīvību.

Pievienošanās sarunu sākšana ar Ukrainu ir bijusi svarīga atzinība Ukrainas apņēmībai turpināt reformas ceļā uz pievienošanos ES. Pēc pirmās starpvaldību konferences 2024. gada jūnijā ES acquis analītiskā pārbaude (skrīnings) norit raiti. Ja Ukraina izpildīs visus nosacījumus, Komisija cer, ka pēc iespējas drīz 2025. gadā tiks sāktas sarunas par kopām, sākot ar pamatjautājumu kopu.

Pievienošanās sarunu sākšana ir bijusi svarīga atzinība Moldovas apņēmībai turpināt reformas ceļā uz pievienošanos ES, neraugoties uz to, ka valsts pastāvīgi piedzīvo Krievijas iejaukšanos, un uz Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi.  Pēc pirmās starpvaldību konferences 2024. gada jūnijā ES acquis analītiskā pārbaude (skrīnings) norit raiti. Ja Moldova izpildīs visus nosacījumus, Komisija cer, ka pēc iespējas drīz 2025. gadā tiks sāktas sarunas par kopām, sākot ar pamatjautājumu kopu.

Lai gan 2023. gada decembrī Eiropadome Gruzijai piešķīra kandidātvalsts statusu, tās pievienošanās ES process ir de facto apturēts Gruzijas valdības kopš 2024. gada pavasara veiktās rīcības dēļ. 2024. gada 26. oktobrī Gruzijas pilsoņi balsoja parlamenta vēlēšanās. EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) vadītās kopīgās starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas sākotnējos secinājumos tika konstatēti vairāki trūkumi, kas radās saspringtā un ļoti polarizētā gaisotnē. Ziņotās nepilnības cita starpā ietver nesenos tiesību aktu grozījumus par vēlēšanu procesu, biežu balsošanas aizklātuma neievērošanu, procesuālo neatbilstību, iebiedēšanu un spiedienu uz vēlētājiem, kas negatīvi ietekmēja sabiedrības uzticēšanos šim procesam. Šie sākotnējie konstatējumi apstiprina vajadzību pēc visaptverošas vēlēšanu reformas, kas jau tika uzsvērta iepriekšējos galvenajos ieteikumos.

Turcija ir kandidātvalsts un ļoti svarīga Eiropas Savienības partnere. Taču pievienošanās sarunas ar šo valsti saskaņā ar Padomes lēmumu kopš 2018. gada ir apturētas. Joprojām pastāv nopietnas bažas pamattiesību un tiesiskuma, tostarp tiesu iestāžu neatkarības jomā. Dialogs par tiesiskumu un pamattiesībām joprojām ir neatņemama ES un Turcijas attiecību sastāvdaļa. Pēc Eiropadomes 2024. gada aprīļa stratēģiskajām norādēm attiecībās ar Turciju ir vērojama pakāpeniska attiecību atjaunošana, un tika veikti konkrēti pasākumi, lai panāktu konstruktīvu viedokļu apmaiņu par kopīgu interešu jautājumiem.

Nākamie soļi

Tagad Padomei ir jāizskata Komisijas šodien sniegtie ieteikumi un jāpieņem lēmumi par turpmākajiem pasākumiem paplašināšanās procesā.

Konteksts

ES paplašināšanās sniegs tālejošus sociālekonomiskus ieguvumus tās pašreizējām un nākamajām dalībvalstīm. Patērētāju skaita pieaugums vienotajā tirgū sniegs uzņēmumiem plašas iespējas paplašināties un veikt brīvāku tirdzniecību. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi vidējā termiņā un panāktu progresu attiecībā uz ekonomisko kritēriju dalībai ES izpildi, arvien svarīgāk ir, lai paplašināšanās procesā iesaistītās valstis paātrinātu strukturālās reformas. Tas paredz nodrošināt funkcionējošu tirgus ekonomiku un pierādīt spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru ES. Ekonomikas politikai būtu arī jāatbalsta vērienīgi mērķi zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

Jauni rīki un instrumenti veicina sociālekonomisko izaugsmi mūsu partnervalstīs. Pievienošanās procesam paātrinoties, ES nodrošina dažas no vienotā tirgus priekšrocībām un sniedz lielāku finansiālo palīdzību, lai mūsu partneri varētu pakāpeniski integrēties un nostiprināties ES. Papildus veiksmīgajiem ekonomikas un investīciju plāniem Izaugsmes plāns Rietumbalkāniem ar tā reformu un izaugsmes mehānismu 6 miljardu eiro apmērā un Ukrainas mehānisms 50 miljardu eiro apmērā stimulē reformas, kuru centrā ir tieslietas un tiesiskums. Tāpat Komisija 2024. gada 10. oktobrī nāca klajā ar Moldovas izaugsmes plānu un tā reformu un izaugsmes mehānismu 1,8 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu valsts sociālekonomiskās reformas un veicinātu investīcijas.

Papildinformācija

2024. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka Borela un komisāra Vārheji piezīmes preses konferencē

Faktu lapa par pievienošanās procesu ES

Konstatējumus un ieteikumus sīkāk par katru valsti skatīt šeit:

Albānija: ziņojumsvalsts faktu lapa

Bosnija un Hercegovina: ziņojumsvalsts faktu lapa

Kosova: ziņojumsvalsts faktu lapa

Melnkalne: ziņojumsvalsts faktu lapa

Ziemeļmaķedonijaziņojumsvalsts faktu lapa

Serbijaziņojumsvalsts faktu lapa

Turcija: ziņojumsvalsts faktu lapa

Ukraina: ziņojumsvalsts faktu lapa

Moldovaziņojumsvalsts faktu lapa

Gruzijaziņojumsvalsts faktu lapa

Saspringtais ģeopolitiskais konteksts vairāk nekā jebkad agrāk liek pabeigt mūsu kontinenta atkalapvienošanos saskaņā ar tādām pašām demokrātijas un tiesiskuma vērtībām. Pēdējo gadu laikā mēs jau esam spēruši lielus soļus ceļā uz jaunu dalībvalstu integrāciju. Un paplašināšanās arī turpmāk būs jaunās Komisijas galvenā prioritāte.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Pēdējos piecus gadus ir iezīmējuši vēl nepieredzēti izaicinājumi, kas liecina par to, cik svarīgs ir jauns impulss ES paplašināšanās procesam. Un mūsu partneri to ir uztvēruši nopietni. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk dalība ES ir stratēģiska izvēle. Pieskaņošanās ES vērtībām, sākot ar tiesiskumu, un ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ir vissvarīgākā norāde par stratēģisko ievirzi jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā. Procesā, kas balstīts uz nopelniem, mēs kopā veidojam spēcīgāku Savienību.

Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels

Paplašināšanās ir ģeostratēģisks ieguldījums miera, stabilitātes, drošības un sociālekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā Eiropas kontinentā. Mūsu ikgadējais paplašināšanās dokumentu kopums sniedz faktisku un taisnīgu novērtējumu par mūsu partneru gūto progresu, kā arī skaidrus norādījumus, kas ļauj tiem noteikt, kur paātrinātas reformas var sekmēt to virzību uz dalību ES. Ar īpašiem ekonomikas un investīciju plāniem, Ukrainas mehānismu, kā arī izaugsmes plāniem Rietumbalkāniem un Moldovai, mēs esam ieviesuši papildu rīkus un instrumentus, lai palīdzētu valstīm paātrināt sociālekonomisko konverģenci un reformu centienus virzībā uz ES.

Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji

Sīkāka informācija